HOME SEARCH CLUSTER PAGE prev
next TWO COLUMN VIEW

bza207 -- 三毒的過患

Text-cluster:
別譯雜阿含: bza207 雜阿含: za0973 AN: AN,I,215 (Channa)

bza207

爾時尊者阿難拘睒彌國 瞿師羅園


時有梵志,名曰聞陀,詣阿難所,問訊已訖,在一面坐,而作是言:

「汝以何事於彼沙門瞿曇法中出家學道?」

阿難答言:

「我今為欲斷惡生善。以是義故,於佛法中出家學道。」

梵志 * 復言:

「斷何等惡?」

阿難答言:

「我今欲為斷除貪欲、瞋恚、愚癡。」

梵志復言:

「汝等亦知斷除貪欲、瞋恚、 * 癡耶?」

阿難答曰:

「唯佛法中有斷如是貪欲、瞋恚、愚癡之法,禁制身心。」

梵志又言:

「如此貪欲、瞋恚、愚癡有何過患?汝等法中禁制之耶?」

阿難對曰:

「欲愛、染著能生惱亂,於現在世增長 * 惡法。憂、悲、苦惱由之而生。未來世中亦復如是。瞋恚所著,愚癡所著,能壞 * 己心,亦壞他心,自他俱惱。於現在世增長諸惡,未來世中亦復如是,增長諸惡。復次若有染著此貪欲者,能令眾生盲無慧眼。貪欲因緣能令智慧微弱,損減諸善,不趣涅槃,不得三明及六神通,離菩提道。如貪欲、瞋恚、愚癡亦復如是。我等見斯貪欲、瞋恚、愚癡,有如是過患。以是義故,禁斷貪欲、瞋恚、愚癡。」

梵志又問:

「頗復有道修集增廣,能斷貪欲、瞋恚、愚癡耶?」

阿難答言:

「有八聖道。所謂正見、正語、正業、正命、正方便、正定、正念、正志能斷貪欲、瞋恚、愚癡,趣向涅槃。」

梵志復言:

「如斯之道極為甚善,修集增廣,能斷貪欲、瞋恚、愚癡。阿難!當知我今緣務極為猥多,今欲還歸。」

阿難告曰:

「宜知是時。」


梵志聞阿難所說,歡喜而去。


View TEI-XML Source

tn0099-0973

如是我聞:一時佛住拘睒彌國瞿師羅園,尊者阿難亦住於彼。


時有外道出家名曰栴陀,詣尊者阿難所,與尊者阿難共相問訊慰勞已,退坐一面,問尊者阿難言:

「何故於沙門瞿曇所出家修梵行?」

阿難答言:

「為斷貪欲、瞋恚、愚癡故,於彼出家修梵行。」

栴陀復問:

「彼能說斷貪欲、瞋恚、愚癡耶?」

阿難答言:

「我亦能說斷貪欲、瞋恚、愚癡。」

栴陀復問:

「汝見貪欲、瞋恚、愚癡有何過患,說斷貪欲、瞋恚、愚癡耶?」

阿難答言:

「染著貪欲映障心故,或自害,或復害他,或復俱害,現法得罪、後世得罪、現法後世二俱得罪,彼心常懷憂、苦受覺。若瞋恚映障、愚癡映障,自害、害他、自他俱害,乃至常懷憂、苦受覺。又復,貪欲為盲、為無目、為無智、為慧力羸、為障閡,非明、非等覺,不轉向涅槃。瞋恚、愚癡亦復如是。我見貪欲、瞋恚、愚癡有如是過患,故說斷貪欲、瞋恚、愚癡。」

栴陀復問:

「汝見斷貪欲、瞋恚、愚癡有何福利,而說斷貪欲、瞋恚、愚癡?」

阿難答言:

「斷貪欲已,不自害,又不害他,亦不俱害;又復不現法得罪、後世得罪、現法後世得罪,心法常懷喜樂、受覺。瞋恚、愚癡亦復如是。於現法中常離熾然,不待時節,有得餘現法緣自覺知見。有如是功德利益故,說斷貪欲、瞋恚、愚癡。」

栴陀復問:

「尊者阿難!有道有跡,修習多修習,能斷貪欲、瞋恚、愚癡不?」

阿難答言:

「有,謂八正道——正見……乃至正定。」

栴陀外道白尊者阿難:

「此是賢哉之道、賢哉之跡,修習多修習,能斷貪欲、瞋恚、愚癡。」


時栴陀外道聞尊者阿難所說,歡喜隨喜,從坐起而去。


View TEI-XML Source

Channasuttaṃ

From the VRI Chaṭṭa Saṅgāyana edition. PTS: AN, I, 215. This is part of the text-cluster of BZA (T.100) sutra 207.

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho channo paribbājako yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho channo paribbājako āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca– “tumhepi, āvuso ānanda, rāgassa pahānaṃ paññāpetha, dosassa pahānaṃ paññāpetha, mohassa pahānaṃ paññāpethāti. Mayaṃ kho, āvuso, rāgassa pahānaṃ paññāpema, dosassa pahānaṃ paññāpema, mohassa pahānaṃ paññapemā”ti.

“Kiṃ pana tumhe, āvuso, rāge ādīnavaṃ disvā rāgassa pahānaṃ paññāpetha, kiṃ dose ādīnavaṃ disvā dosassa pahānaṃ paññāpetha, kiṃ mohe ādīnavaṃ disvā mohassa pahānaṃ paññāpethā”ti?

“Ratto kho, āvuso, rāgena abhibhūto pariyādinnacitto attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti, cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti; rāge pahīne nevattabyābādhāyapi ceteti, na parabyābādhāyapi ceteti, na ubhayabyābādhāyapi ceteti, na cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Ratto kho, āvuso, rāgena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati; rāge pahīne neva kāyena duccaritaṃ carati, na vācāya duccaritaṃ carati, na manasā duccaritaṃ carati. Ratto kho, āvuso, rāgena abhibhūto pariyādinnacitto attatthampi yathābhūtaṃ nappajānāti, paratthampi yathābhūtaṃ nappajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṃ nappajānāti; rāge pahīne attatthampi yathābhūtaṃ pajānāti, paratthampi yathābhūtaṃ pajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṃ pajānāti. Rāgo kho, āvuso, andhakaraṇo acakkhukaraṇo aññāṇakaraṇo paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṃvattaniko.

“Duṭṭho kho, āvuso, dosena…pe… mūḷho kho, āvuso, mohena abhibhūto pariyādinnacitto attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti, cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti; mohe pahīne nevattabyābādhāyapi ceteti, na parabyābādhāyapi ceteti, na ubhayabyābādhāyapi ceteti, na cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Mūḷho kho, āvuso, mohena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati; mohe pahīne neva kāyena duccaritaṃ carati, na vācāya duccaritaṃ carati, na manasā duccaritaṃ carati. Mūḷho kho, āvuso, mohena abhibhūto pariyādinnacitto attatthampi yathābhūtaṃ nappajānāti, paratthampi yathābhūtaṃ nappajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṃ nappajānāti; mohe pahīne attatthampi yathābhūtaṃ pajānāti, paratthampi yathābhūtaṃ pajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṃ pajānāti. Moho kho, āvuso, andhakaraṇo acakkhukaraṇo aññāṇakaraṇo paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṃvattaniko. Idaṃ kho mayaṃ, āvuso, rāge ādīnavaṃ disvā rāgassa pahānaṃ paññāpema. Idaṃ dose ādīnavaṃ disvā dosassa pahānaṃ paññāpema. Idaṃ mohe ādīnavaṃ disvā mohassa pahānaṃ paññāpemā”ti.

“Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā”ti? “Atthāvuso, maggo atthi paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā”ti? “Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā”ti. “Bhaddako kho, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāya. Alañca panāvuso ānanda, appamādāyā”ti.


View TEI-XML Source

This file is part of the Bieyi za ahan (T.100) project at the Dharma Drum Buddhist College.
TEI-XML   Source files coded with TEI.