HOME SEARCH CLUSTER PAGE prev
next TWO COLUMN VIEW

bza119 -- 年少比丘罷道還俗

Text-cluster:
別譯雜阿含: bza119 雜阿含: za1144 SN: SN,II,217 (Cīvara)

bza119

爾時如來將欲涅槃,尊者阿難摩訶迦葉耆闍崛山


時世飢儉,乞食難得。於是尊者阿難將諸新學比丘,向于南山聚落。新學比丘之中有諸年少,樂著嬉戲,躭嗜飲食,不攝諸根,無有威儀,初夜、後夜不勤行道,讀誦經典,左脇著地,自恣睡眠。既達彼已,諸比丘中三十餘人罷道還俗。以是之故,徒眾減少。遊行竟,還至於彼王舍大城耆闍崛山,收攝衣鉢,洗手足已,往詣尊者大迦葉所,禮尊者足,在一面坐。時大迦葉告阿難曰:

「汝從何來,徒眾減少?」

阿難答言:

「我往至彼南山聚落。弟子之中三十餘人昔日盡是童真出家,罷道還俗。以是事故,徒眾減少。」

摩訶迦葉語阿難言:

「如來何故制別眾食,而聽三人共一處食?如是之意,為欲擁護於諸人故,使不損減。復為制伏惡欲比丘,斷除於人多眷屬故,稱僧名字,多有所求,減損諸家,破壞眾僧,使作二部故,令如法比丘不得供養衣服、飲食,非法比丘多獲利養。惡欲比丘既得供養,與淨行者而共諍訟。汝以何故於飢饉世將彼新學年少比丘以為徒眾?而此比丘樂著嬉戲,貪嗜飲食,諸根馳散,無有威儀,貪嗜睡眠,無有厭足,初夜、後夜不勤行道,讀誦經典。云何而 * 此如是徒眾遊行,至彼南山聚落?既達彼已,三十餘人昔日盡是童子出家,罷道還俗。汝於今者徒 * 眾破壞。汝今無智,猶如小兒!」

阿難答言:

「我已年邁,云何而言 『猶如小兒』 ?」

迦葉復言:

「我非無故稱汝名字以為小兒。今世飢饉,乞匃難得,而汝云何多將人眾遊行至彼南山聚落?汝弟子中有諸年少,樂著嬉戲,貪嗜飲食,諸根馳散,無有威儀,貪好睡眠,無有厭足,初夜、後夜不勤行道,讀誦經典,使三十餘人休道還俗。如是所作,豈非同彼小兒者乎?」

爾時帝舍難陀比丘尼聞大迦葉呵責尊者阿難比丘作小兒行,心中不悅,生大憂惱,即出麁言:

「此大迦葉本是外道,而今云何毀呰阿難──比提醯牟尼──作小兒行?」

是時迦葉以淨天耳聞比丘尼出斯麁言,毀罵己已,於是迦葉告阿難曰:

「帝舍難陀比丘尼 * 身心中不悅,生大苦惱,發是惡言: 『斯大迦葉本外道師,云何毀呰尊者阿難──比提醯牟尼──作小兒行?』 」

即時阿難語迦葉曰:

「此比丘尼稚小 * 兒智,猶如 * 孾孩。唯願大德聽其懺悔!」

摩訶迦葉語阿難言:

「我出家時,作是要誓: 『世間若有阿羅漢者,我當歸依!』 自出家來未有異趣,唯依如來.無上.至真.等正覺。我先在俗,未出家時,觀諸世間生、老、病、死、憂、悲、愁、惱,眾苦聚集。如是之事,競來逼切。我於爾時厭家迫迮,無有可處;樂出家法,能離塵垢。觀於在家,眾事憒閙。猶如入於鉤棘之林,鉤 * 剴刺牽,傷毀形服,難可得出。在家亦爾,緣務纏縛,沒於欲泥,不得修於清淨梵行。晝夜思惟,不見一法,能勝於彼──剃除鬚髮,被服法衣,棄捨家業,信心出家。欲出家時,選擇家中最下衣裳,得一弊衣──其價猶直十萬兩金──,即便取之,為僧伽梨。先所居業,一切悉捨。眷屬親戚,亦悉捨離。復作是念: 『世間若有阿羅漢者,我當歸依,隨其出家!』 時彼王舍大城中間有羅羅健陀。羅羅 * 健陀中間有多子塔。 * 我端嚴殊妙,諸根寂定,心意惔怕,得於無上調伏之心,相好光飾,如真金樓。我既見已,心中踊躍,即作是念: 『我昔推求出世之師,今所見者,真是我之婆伽婆.阿羅呵.三藐三佛陀也!』 作是念已,心不散亂,專念觀佛,更 * 正衣服,右遶三匝, * [跍*月]跪合掌,白佛言: 『佛是我世尊,我是佛弟子。』 如是三說。佛亦復言: 『如是,迦葉!我是汝世尊,汝是我弟子。』 亦復三說。佛告迦葉: 『世間若有聲聞弟子,都無至心,實非世尊,而言世尊;實非羅漢,而言羅漢;非一切智,言一切智,如是之人,頭當破壞,作於七分。我於今日實是知者,實是見者,實是羅漢,而言羅漢;實等正覺,言等正覺。我所敷演,實有因緣,非無因緣;而說法要,實有乘出,非無乘出;實有對治,非無對治;實有精進,非不精進;能斷結漏,非不能斷。迦葉!汝今應作是學。諸有所聽,是善法 * 儀,應當至心受持莫忘,尊重憶念,捨於亂心。宜應專意,觀五受陰增長損減。常應觀彼六入生滅,安心住於四念處中,修七覺意,轉令增廣。證八解脫,繫念隨身,未曾放捨,增長慚愧。』 爾時如來為我種種分別法要,示、教、利、喜。我於爾時尋隨佛後,未曾捨離。每作是念: 『佛若坐者,我當以此僧伽梨──價直十萬兩金者──與如來敷之!』 佛知我心之所念故,出道而住。我疾 * 牒衣,以敷坐處,白佛言: 『世尊!願就此坐!』 佛即坐上。既坐上已,語迦葉言: 『此衣輕軟。』 迦葉白佛: 『實爾,世尊!唯願世尊憐愍我故,當受此衣!』 佛告迦葉: 『汝能受我 * [仁-二+商]那納衣不?』 迦葉答言: 『我能受之。』 爾時如來即 * 受迦葉所著大衣。我於是時自從佛手受是 * [仁-二+商]那糞掃之衣。佛授我已,即便起去。我隨佛後,遶佛三匝,為佛作禮,即還所止。我於八日學得三果,至第九日盡諸有漏,得阿羅漢。阿難!當知若有人能正實說者,應當言我是佛長子,從佛口生,從法化生,持佛法家,禪定、解脫、諸三昧門中出入無礙。譬如轉輪聖王所有長子,未受王位,五欲自恣。我於今者亦復如是,是佛長子,從佛口生,從法化生,持佛法家,禪定、解脫、諸三昧門出入無礙。如轉輪王所有象寶,甚為高大,持一多羅樹葉覆其身體,欲令不現,可得爾耶?」

阿難即言:

「如是樹葉,終不能覆彼大象身。」

尊者迦葉語阿難言:

「彼猶易覆,無有人能障覆於我六通之者。若有人於如意通中生疑惑者,我悉能為演說其義,令得明了。天耳通、知他心通、宿命通、生死智通、漏盡通──若復有人於此通中生疑惑者,我亦能為演說其義,使得明了。」

阿難答曰:

「我於長夜每敬尊者,心生淨信。」


時二尊者作是說已,歡喜而去。


View TEI-XML Source

tn0099-1144

如是我聞:一時尊者摩訶迦葉、尊者阿難住王舍城耆闍崛山中。


世尊涅槃未久,時世飢饉,乞食難得。時尊者阿難與眾多年少比丘俱,不能善攝諸根,食不知量,不能初夜、後夜精懃禪思,樂著睡眠,常求世利。人間遊行,至南天竺,有三十年少弟子捨戒還俗,餘多童子。

時尊者阿難於南山國土遊行,以少徒眾還王舍城。時尊者阿難舉衣鉢,洗足已,至尊者摩訶迦葉所,稽首禮足,退坐一面。時尊者摩訶迦葉問尊者阿難:

「汝從何來,徒眾尠少?」

阿難答言:

「從南山國土人間遊行。年少比丘三十人捨戒還俗,徒眾損減。又今在者,多是童子。」

尊者摩訶迦葉語阿難言:

「有幾福利,如來.應.等正覺所知、所見,聽三人已上制群食戒?」

阿難答言:

「為二事故。何等為二?一者、為貧小家。二者、多諸惡人以為伴黨,相破壞故。莫令惡人於僧中住,而受眾名映障。大眾別為二部,互相嫌諍。」

尊者迦葉語阿難言:

「汝知此義,如何於飢饉時與眾多年少弟子南山國土遊行,令三十人捨戒還俗,徒眾損減,餘者多是童子?如──阿難!──汝徒眾消滅,汝是童子,不知籌量!」

阿難答言:

「云何──尊者摩訶迦葉!──我以頭髮二色,猶言童子?」

尊者摩訶迦葉言:

「汝於飢饉世,與諸年少弟子人間遊行,致令三十弟子捨戒還俗,其餘在者,復是童子。徒眾消滅,不知籌量,而言宿士?眾壞!?阿難!眾極壞。!阿難!汝是童子,不籌量故。」

時低舍比丘尼聞尊者摩訶迦葉以童子責尊者阿難──毘提訶牟尼 ──,聞已不歡喜,作是惡言:

「云何阿梨摩訶迦葉本外道,聞而已童子呵責阿梨阿難──毘提訶牟尼──,令童子名流行。!」

尊者摩訶迦葉以天耳聞低舍比丘尼心不歡喜,口出惡言,聞已語尊者阿難:

「汝看!是低舍比丘尼心不歡喜,口說惡語,言: 『摩訶迦葉本聞外道,而責阿梨阿難──毘提訶牟尼──,令童子名流行。』 」

尊者阿難答言:

「且止,尊者摩訶迦葉!忍之,尊者摩訶迦葉!此愚癡老嫗無自性智。」

尊者摩訶迦葉語阿難言:

「我自出家,都不知有異師,唯如來.應.等正覺。我未出家時,常念生、老、病、死、憂、悲、惱、苦。知在家荒務,多諸煩惱,;出家空閑,難可俗人處於非家,一向鮮潔,盡其形壽,純一滿淨,梵行清白。當剃鬚髮,著袈裟衣,正信非家,出家學道。以百千金貴價之衣段段割截為僧伽梨。若世間阿羅漢者,闇從出家。我出家已,於王舍城那羅聚落中間多子塔所遇值世尊,正身端坐,相好奇特,諸根寂靜,第一息滅,猶如金山。我時見已,作是念: 『此是我師,此是世尊,此是羅漢,此是等正覺。』 我時一心合掌敬禮,白佛言: 『是我大師,我是弟子。』 佛告我言: 『如是,迦葉!我是汝師,汝是弟子。迦葉!汝今成就如是真實淨心所恭敬者,不知言知,不見言見,實非羅漢而言羅漢,非等正覺言等正覺者,應當自然身碎七分。迦葉!我今知故言知,見故言見,真阿羅漢言阿羅漢,真等正覺言等正覺。迦葉!我今有因緣故,為聲聞說法,非無因緣故;依,非無依;有神力,非無神力。是故──迦葉!──若欲聞法,應如是學。若欲聞法,以義饒益,當一其心恭敬尊重,專心側聽,而作是念: 「我當正觀五陰生滅,六觸入處集起、滅沒,於四念處正念樂住,修七覺分、八解脫,身作證。」 常念其身,未甞斷絕,離無慚愧。於大師所及大德梵行常住慚愧。如是應當學。』 爾時世尊為我說法,示、教、照、喜。示、教、照、喜已,從座起去。我亦隨去,向於住處。我以百千價直衣割截僧伽梨,四攝為座。爾時世尊知我至心,處處下道。我即敷衣,以為坐具,請佛令坐。世尊即坐,以手摩衣,歎言: 『迦葉!此衣輕細,此衣柔軟。』 我時白言: 『如是,世尊!此衣輕細,此衣柔軟。唯願世尊受我此衣!』 佛告迦葉: 『汝當受我糞掃衣,我當受汝僧伽梨。』 佛即自手授我糞掃納衣,我即奉佛僧伽梨。如是漸漸教授,我八日之中以學法受於乞食,至第九日起於無學。 阿難!若有正問: 『誰是世尊法子,從佛口生,從法化生,付以法財──諸禪、解脫、三昧、正受?』 應答: 『我是。』 是則正說。 譬如轉輪聖王第一長子,當以灌頂,住於王位,受王五欲,不苦方便自然而得。我亦如是,為佛法子,從佛口生,從法化生,得法餘財──法禪、解脫、三昧、正受,不苦方便自然而得。譬如轉輪聖王寶象,高七、八肘,一多羅葉能映障者。,如是我所成就六神通智,則可映障。若有於神通境界智證有疑惑者,我悉能為分別記說。天耳、他心通、宿命智、生死智、漏盡作證智通有疑惑者,我悉能為分別記說,令得決定。」

尊者阿難語尊者摩訶迦葉:

「如是,如是,摩訶迦葉!如轉輪聖王寶象,高七、八肘,欲以一多羅葉能映障者。,如是尊者摩訶迦葉六神通智則可映障。若有於神通境界作證智,乃至漏盡作證智有疑惑者,尊者摩訶迦葉能為記說,令其決定。我於長夜敬信尊重尊者摩訶迦葉,以有如是大德神力故。」


尊者摩訶迦葉說是語時,尊者阿難聞其所說,歡喜受持。


View TEI-XML Source

Cīvarasuttaṃ

From the VRI Chaṭṭa Saṅgāyana edition. PTS: SN, II, 217. This is part of the text-cluster of BZA (T.100) sutra 119.

Ekaṃ samayaṃ āyasmā mahākassapo rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe . Tena kho pana samayena āyasmā ānando dakkhiṇagirismiṃ cārikaṃ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ.

Tena kho pana samayena āyasmato ānandassa tiṃsamattā saddhivihārino bhikkhū sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattā bhavanti yebhuyyena kumārabhūtā. Atha kho āyasmā ānando dakkhiṇagirismiṃ yathābhirantaṃ cārikaṃ caritvā yena rājagahaṃ veḷuvanaṃ kalandakanivāpo yenāyasmā mahākassapo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākassapaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ āyasmā mahākassapo etadavoca– “kati nu kho, āvuso ānanda, atthavase paṭicca bhagavatā kulesu tikabhojanaṃ paññattan”ti?

“Tayo kho, bhante kassapa, atthavase paṭicca bhagavatā kulesu tikabhojanaṃ paññattaṃ– dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya, mā pāpicchā pakkhaṃ nissāya saṅghaṃ bhindeyyuṃ [var] , kulānuddayatāya ca. Ime kho, bhante kassapa, tayo atthavase paṭicca bhagavatā kulesu tikabhojanaṃ paññattan”ti.

“Atha kiñcarahi tvaṃ, āvuso ānanda, imehi navehi bhikkhūhi indriyesu aguttadvārehi bhojane amattaññūhi jāgariyaṃ ananuyuttehi saddhiṃ cārikaṃ carasi? Sassaghātaṃ maññe carasi, kulūpaghātaṃ maññe carasi. Olujjati [var] kho te, āvuso ānanda, parisā; palujjanti kho te, āvuso, navappāyā. Na vāyaṃ kumārako mattamaññāsī”ti.

“Api me, bhante kassapa, sirasmiṃ palitāni jātāni. Atha ca pana mayaṃ ajjāpi āyasmato mahākassapassa kumārakavādā na muccāmā”ti. “Tathā hi pana tvaṃ, āvuso ānanda, imehi navehi bhikkhūhi indriyesu aguttadvārehi bhojane amattaññūhi jāgariyaṃ ananuyuttehi saddhiṃ cārikaṃ carasi, sassaghātaṃ maññe carasi, kulūpaghātaṃ maññe carasi. Olujjati kho te, āvuso ānanda, parisā; palujjanti kho te, āvuso, navappāyā. [var] na vāyaṃ kumārako mattamaññāsī”ti.

Assosi kho thullanandā bhikkhunī– “ayyena kira mahākassapena ayyo ānando vedehamuni kumārakavādena apasādito”ti.

Atha kho thullanandā bhikkhunī anattamanā anattamanavācaṃ nicchāresi– “kiṃ pana ayyo mahākassapo aññatitthiyapubbo samāno ayyaṃ ānandaṃ vedehamuniṃ kumārakavādena apasādetabbaṃ maññatī”ti! Assosi kho āyasmā mahākassapo thullanandāya bhikkhuniyā imaṃ vācaṃ bhāsamānāya.

Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca– “tagghāvuso ānanda, thullanandāya bhikkhuniyā sahasā appaṭisaṅkhā vācā bhāsitā. Yatvāhaṃ, āvuso, kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, nābhijānāmi aññaṃ satthāraṃ uddisitā [var] , aññatra tena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena. Pubbe me, āvuso, agārikabhūtassa sato etadahosi– ‘sambādho gharāvāso rajāpatho [var] , abbhokāso pabbajjā. Nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Yaṃnūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan’ti. So khvāhaṃ, āvuso, aparena samayena paṭapilotikānaṃ saṅghāṭiṃ kāretvā [var] ye loke arahanto te uddissa kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajiṃ.

So evaṃ pabbajito samāno addhānamaggappaṭipanno addasaṃ bhagavantaṃ antarā ca rājagahaṃ antarā ca nāḷandaṃ bahuputte cetiye nisinnaṃ. Disvāna me etadahosi– ‘satthārañca vatāhaṃ passeyyaṃ, bhagavantameva passeyyaṃ; sugatañca vatāhaṃ passeyyaṃ, bhagavantameva passeyyaṃ; sammāsambuddhañca vatāhaṃ passeyyaṃ; bhagavantameva passeyyan’ti. So khvāhaṃ, āvuso, tattheva bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavocaṃ– ‘satthā me, bhante, bhagavā, sāvakohamasmi; satthā me, bhante, bhagavā, sāvakohamasmī’ti Evaṃ vutte maṃ, āvuso, bhagavā etadavoca– ‘yo kho, kassapa, evaṃ sabbacetasā samannāgataṃ sāvakaṃ ajānaññeva vadeyya jānāmīti, apassaññeva vadeyya passāmīti, muddhāpi tassa vipateyya. Ahaṃ kho pana, kassapa, jānaññeva vadāmi jānāmīti, passaññeva vadāmi passāmī’ti.

Tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ– ‘tibbaṃ me hirottappaṃ paccupaṭṭhitaṃ bhavissati theresu navesu majjhimesū’ti. Evañhi te, kassapa, sikkhitabbaṃ.

Tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ– ‘yaṃ kiñci dhammaṃ suṇissāmi kusalūpasaṃhitaṃ sabbaṃ taṃ aṭṭhiṃ katvā manasi karitvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ suṇissāmī’ti. Evañhi te, kassapa, sikkhitabbaṃ.

Tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ– ‘sātasahagatā ca me kāyagatāsati na vijahissatī’ti. Evañhi te, kassapa, sikkhitabbanti.

“Atha kho maṃ, āvuso, bhagavā iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Sattāhameva khvāhaṃ, āvuso, saraṇo [var] raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjiṃ”. Aṭṭhamiyā aññā udapādi.

“Atha kho, āvuso, bhagavā maggā okkamma yena aññataraṃ rukkhamūlaṃ tenupasaṅkami. Atha khvāhaṃ, āvuso, paṭapilotikānaṃ saṅghāṭiṃ catugguṇaṃ paññapetvā bhagavantaṃ etadavocaṃ– ‘idha, bhante, bhagavā nisīdatu, yaṃ mamassa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’ti. Nisīdi kho, āvuso, bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho maṃ, āvuso, bhagavā etadavoca– ‘mudukā kho tyāyaṃ, kassapa, paṭapilotikānaṃ saṅghāṭī’ti. ‘Paṭiggaṇhātu me, bhante, bhagavā paṭapilotikānaṃ saṅghāṭiṃ anukampaṃ upādāyā’ti. ‘Dhāressasi pana me tvaṃ, kassapa, sāṇāni paṃsukūlāni nibbasanānī’ti. ‘Dhāressāmahaṃ, bhante, bhagavato sāṇāni paṃsukūlāni nibbasanānī’ti. “So khvāhaṃ, āvuso, paṭapilotikānaṃ saṅghāṭiṃ bhagavato pādāsiṃ. Ahaṃ pana bhagavato sāṇāni paṃsukūlāni nibbasanāni paṭipajjiṃ”.

“Yañhi taṃ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya– ‘bhagavato putto oraso mukhato jāto dhammajo dhammanimmito dhammadāyādo, paṭiggahitāni [var] sāṇāni paṃsukūlāni nibbasanānī’ti, mamaṃ taṃ sammā vadamāno vadeyya– ‘bhagavato putto oraso mukhato jāto dhammajo dhammanimmito dhammadāyādo, paṭiggahitāni sāṇāni paṃsukūlāni nibbasanānī”’ti.

“Ahaṃ kho, āvuso, yāvadeva ākaṅkhāmi vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Ahaṃ kho, āvuso, yāvade ākaṅkhāmi…pe… (navannaṃ anupubbavihārasamāpattinaṃ pañcannañca abhiññānaṃ evaṃ vitthāro veditabbo)

“Ahaṃ kho, āvuso, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmi; sattaratanaṃ vā, āvuso, nāgaṃ aḍḍhaṭṭhamaratanaṃ vā tālapattikāya chādetabbaṃ maññeyya, yo me cha abhiññā chādetabbaṃ maññeyyā”ti.

Cavittha ca pana thullanandā bhikkhunī brahmacariyamhāti.


View TEI-XML Source

This file is part of the Bieyi za ahan (T.100) project at the Dharma Drum Buddhist College.
TEI-XML   Source files coded with TEI.